Skin aging

Make an appointment Ask a question
Clinic of Aesthetic Dermatology Patient education Encyclopedia Skin diseases Skin aging

Fizioloģiskās ādas novecošanās pazīmes:

-      Smalkas krunciņas

-      Plāna un caurspīdīga āda

-      Zemādas tauku slāņa maziņašanās

-      Ādas sausums un niezēšana

-      Sviedru sekrēcijas samazināšanās, termoregulācijas pavājināšanās

-      Ādas matiņi kļūst baltāki

-      Parādās nevēlamie mati, vietās, kur agrāk nebija

-      Matu izkrišana

-      Nagu plātnīte kļūst plāna

Novecošanās, ko ietekmē ārējās vides faktori. Vairāki arējās vides faktori tādi kā smēķēšana, gulēšanas pozīcija uz sāniem, emocionālās mīmikas muskulatūras ekspresijas,  provocē un ietekmē fizioloģiskās ārstēšānas paātrinātāku gaitu. Visizplatītākais cēlonis ir saule ar tās ultravioleto starojumu. Fotonovecošanās ir termins ko pielieto dermatologi aprakstos saules izraisītu paatrinātu novecošanos.

Sejas izteiksme. Atkārtotas sejas kustības, mīmika izraisa sīkas krunciņas, kas ar laiku atkartojoties šīm kustībām padziļinās.  Katru reizi kad, mēs iedarbinam sejas muskulatūru  sejas āda pielagjojas sejas iztaiksmes formai un mēs redzam līnijas, kas arī ar laiku izpaužās ar mīmikas krunciņām. Ar gadiem, āda zaudē savu elastīgumu un zaudē spēju atpakaļ atgriezties fizioloģiskā līdzenuma pozīcijā.

Gravitācija. Gravitācija nepārtraukti pievelk mūs zemei, šī parādība attiecās arī uz sejas ādu, īpaši uz vaigiem, un pec 50 gadiem, gravitācijas spēka rezultāts ir redzams ļoti spilgti, seja izskatās nolaista, mutes kaktiņi noslīd, deguna gals nolaižās zemāk, acu plakstiņi noslīd, augšlūpa pazūd savukārt apakšlūpa kļūst lielāka, tas viss notiek gravitācijas spēka rezultātā.

Gulēšanas pozīcija. Kad Jūs atpūšāties uz spilvena vienā un tajā pašā pozīcijā ilgus gadus izsauc paatrināt krunciņu rašanos. Šīs krunciņas saucās par „nogulēšanās pēdām”. Sievietes biežak guļ uz sāniem, tāpēc šīs krunciņas var parādīties uz vaigiem un zoda, vīrieši bieži guļ uz cieši uz spilvena un šīs līnijas parādās uz pieres. Cilvēkiem, kas guļ uz muguras šādu krunciņu nav.

Smēķēšana. Smēķēšana veicina bioķīmiskos procesus mūsu organismā, kas paatrina novecošanās procesus. Pētījumi apliecinājuši, ka cilvēki, kuri smēķē vairāk par 10 cigaretēm dienā aptuveni 10 gadus, krunciņas ir dzilākas, āda izskatās vecāka, neka nesmēķētājam.

Fotonovecošanās: šī kumulatīva procesa rezultātā, dermā UV starojums izraisa kolagēna destrukciju āgrāk nekā fizioloģiski tas notiktu ādai novecojot. Saules starojums bojā kolagēnās šķiedras un izraisa izmainīta elastīna uzkrāšanos, veidojās pirmās krunciņas, kas ar laiku padziļinās un kļūst arvien saskatāmākas, izmainot ādas reljefu un līdzenumu. Šāda veida klīniskās izpausmes angļu literatūrā sauc par “sun-damaged skin” – āda, kas ir bojāta saules ietekmes rezultātā.

Fotonovecošanās problēmas aktualitāte ir saistīta ar to, ka ādas funkcionālais stāvoklis pasliktinās – pavājinās  ādas bioloģiskās funkcijas- barjerfunkcija,  receptorā funkcijas, termoregulācijas un estētiskās funkcijas.

Fotonovecošanās klīniskās izpausmes ir ādas sausums, ādas elasticitātes samazināšanās, krunku un krunciņu parādīšanās, ādas lobīšanās, ādas krāsas izmaiņas, pigmentācijas traucējumi.

Fotonovecošanās proces ir atkarīgs no 2 momentiem:

1)      Fizioloģiska cilvēka adas krāsa (gaišādains, tumšādains cilveks)

2)      No saules ekspozīcijas ilguma un intensitātes (ultravioletā starojuma indeks UVI) *

          Fotonovecošanās pazīmes:

 

-   „Vecuma” plankumi, jeb pigmentētas zonas uz ādas, ko izraisa palielināts pigmenta šūnu (melanocītu) daudzums epidermā UV starojuma rezultātā.

-      Ādā parādās dziļas krunkas

-      Ādas dzeltenīga nokrāsa

-      Sabiezēta āda

-      Asins kapilāru parādīšanos uz ādas

-      Ādas sausums un lobīšanās

 

*UV starojuma indekss (UVI) ir starptautisks tā mērīšanas standarts, kas parāda, cik  spēcīgs ir saules UV starojums konkrētā vietā un konkrētā diennakts periodā. Tas palīdz cilvēkiem pasargāt sevi no UV starojuma un sekojošiem ādas bojājumiem. Pasaules Veselības organizācija rekomendē cilvēkiem pasargāt savu ādu vai izvairīties no saules, kad UV indekss ir lielāks par 3. Mūsu platuma grādos vislielākais UV radiācijas daudzums sasniedz Zemes virsmu laikā, kad saule ir visaugstāk, tas ir vasaras mēnešos. Rīgā maksimālais saules augstums  ir 56.460  Vasaras saulgriežu laikā (20-21. jūnijā). Vasaras laikā vislielākais saules augstums ir tā saucamajā Saules pusdienlaikā, kas ir laika periodā no 13-14 pēc vasaras laika. (http://www.meteo.lv/public/uv_indekss)

 

UVI rādītāji.

UV starojuma kategorija

UVI rādītāji

Krāsa, UVI apzīmēšanai

Zema

0 līdz 2

Zaļa

Vidēja

3 līdz 5

Dzeltena

Augsta

6 līdz 7

Oranža

Ļoti augsta

8 līdz 10

Sarkana

Ārkārtīgi augsta

 Vairāk par 11

purpursarkana

 

UV starojums:                                                 

Par ultaviolēto starojumu (UV) sauc to saules elektromagnētiskā starojuma daļu, kuras viļņu garums ir 100-400 nm (1 nanometrs ir 10-9 metri). To iedala trīs kategorijās.

Viļņa garums

Ultravioletā radiācija

315-400 nm

UVA

280-314

UVB

100-280

UVC

 

Saules stariem ejot cauri atmosfērai, visu UVC un 99% no UVB radiācijas absorbē ozona slānis, ūdens tvaiki, skābeklis un oglekļa dioksīds, kas atrodas atmosfērā. Līdz ar to uz Zemes nonāk UVA radiācija un neliela daļa UVB radiācijas.

 

Mākslīgie UV stari (solāriji).

Latvijā ir apmēram 2,5 tūkstoši solāriju. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) Eiropas Komisijas projekta ietvaros \"Kopīgā solāriju tirgus uzraudzība\" laikā pārbaudīja solārijus un to atbilstību minētajam ziņojumam. Pētījums pierādīja, ka 93% no pārbaudītajiem Latvijas solāriju pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem nav pārliecinājušies par starojuma līmeni, ko solārijs izdala, tādēļ patērētājiem ir ļoti liels risks saņemt pārāk augstu ultravioleto (UV) starojumu. Latvijā no 11.09.2010 darbojas MK noteikumi Nr.  283, kuri paredz, ka  jaunieši līdz 18 gadiem var sauļoties solārijos vien ar rakstisku pieaugušā atļauju un ārsta izziņu. Solāriju lampu starojums nedrīkst parsniegt 0,3 W/m2. (http://www.lvportals.lv/likumi-prakse.php?id=200846).

 

Kaitīga UV starojuma ietekme uz ādu ir zināma jau sen, bet pēdējos gados ir pierādīts, ka UV starojums UVA un UVB  ir tiešs etioloģiskais faktors ādas vēzim. Pasaules Veselības organizācija raksturo mākslīgos UV avotus kā I. pakāpes kancerogēnu.

 

Problēmas risinājum.

Profilakse. Kamēr mēs vēl neesam spējīgi apstādināt fizioloģisku ādas novecošanos procesu, mēs varam noverst faktorus, kas paatrina ādas novecošanos, pasargājot ādu no saules, nesmēķēt, kontrolet sejas izteiksmi, gulet uz muguras.

Izsargāšanās no pārmērīga UV starojuma:

  1. Neapmeklēt solārijus
  2. Izvairīties no pēkšņas, intensīvas un tiešas pakļautības saulei no 10:00 līdz 16:00, kad saules stari ir visspēcīgākie.
  3. Vilkt atbilstošu saules pasargājošu apgērbu; Krekliņš ar īsām piedurknēm, cepure, bērniem obligāti peldkostīms/ peldbiksītes.
  4. saules aizsarglīdzekļu lietošana visu gadu, īpaši kad ir saulainas dienas, ieteicams lai būtu UVA un UVB aizsardzības spektrs un minimālam SPF (sun protective filter) jābūt 15.

Ārstēšana. Pastāv vairākas iespējas uzlabot fotonovecošanās pazīmes, pielietojot filleru, botulotoksīna injekcijas. Ādas dermobrāzija, lāzerķirurģija, ķīmiskie pilingi, mikrodermobrāzija un topiskie līdzekļi atjauno ādu, tā kļūst līdzenāka, krunciņas izlīdzinās un pigmentētie ādas rajoni kļūst neredzami.

Klīnikas dermatologi

Doctors

Resident Gunita Buiksa

Ask a question Make an appointment

Highly qualified doctors

Eliza Salijuma

Ask a question Make an appointment

Dace Buile

Ask a question Make an appointment

Ilona Zablocka

Ask a question Make an appointment

Ingrida Ritina

Ask a question Make an appointment

Alise Huskivadze

Ask a question Make an appointment

Zanda Bogdanova

Ask a question Make an appointment

Dr. Med.

Dr. Med. assistant professor Māra Rone-Kupfere

Ask a question Make an appointment

Make an appointment

We will contact you to remind you the time of your appointment!
Make an appointment