Psoriāze

Psoriāze jeb zvīņēde ir ģenētiski noteikta imūna saslimšana, kura galvenokārt izpaužas ādā kā pelēku, baltu, sudrabainu zvīņu klātas sārtas plāksnītes.

Psoriāze jeb zvīņēde ir ādas slimība, kura ilgst visu dzīvi, un no tās pilnībā pasargāts nav neviens. Tā var parādīties no pirmās dzīves dienas, kā arī attīstīties laika gaitā – vielmaiņas traucējumu rezultātā, atrodoties ilgstošā stresa stāvoklī (darbs, ģimene, u.c. faktori), arī pēc noteiktu medikamentu lietošanas.

Psoriāzes cēloņi

Zvīņēde ir ģenētiski noteikta saslimšana; dotajā mirklī ir identificēti >50 gēnu bojājumi. Ģenētiskās izmaiņas izraisa vielmaiņas sistēmu traucējumus, radot dažādas veselības komplikācijas.

Piemēram, ādas un sirds-asinsvadu bojājumus galvenokārt izraisa lipīdu veidošanās traucējumi. Lipīdi ir taukvielas, un tie ir ādas (epidermas) starpšūnu “līmes” sastāvdaļa. To veidošanās (sintēzes) traucējumi izpaužas ādas virskārtas neaizsargātībā, kas rada labvēlīgu vidi vīrusu attīstībai. Tāpat lipīdi ir asinsvadu veidojošo šūnu apvalka (membrānu) sastāvā, un to izmaiņas asinsvadu atjaunošanās procesos veido sabiezējumus, kas rada funkcionālus un patoloģiskus traucējumus visos līmeņos – sabiezējumi sirdī var izraisīt infarktu, turpretī smadzenēs – insultu.

Ja organismam zūd spēja kontrolēt cukura līmeni, tas noved pie diabēta, turpretī nepareizas imūnsistēmas darbības dēļ var veidoties artrīti locītavās.

Psoriāzes simptomi un pazīmes

Galvenās saslimšanas pazīmes ir sudrabainu (pelēku, baltu, dzeltenīgu) zvīņu klātas sārtas plāksnītes raksturīgās vietās – uz elkoņiem, ceļgaliem, galvas matainās daļas. Šos simptomus izsauc nepareizi imūnās sistēmas signāli, kas veicina paātrinātu un pastiprinātu šūnu augšanu – jaunas ādas šūnas veidojas dienās, nevis nedēļās. Citi ārēji saskatāmi simptomi ir:

Par psoriāzes klātbūtni organismā var liecināt arī dažādas iekšķīgas pazīmes:

Kuras ķermeņa zonas skar psoriāze?

Gadījumos, kad zvīņēde ir plaši izplatīta viena locekļa vai ķermeņa rajonā, to dēvē par disiminētu psoriāzi.

Psoriāzes veidi un izpausmes

Ir daudzi zvīņēdes veidi; tos mēdz iedalīt atkarībā no bojātās vietas vai ādas bojājumu izskata.

Perēkļainā psoriāze ir biežāk sastopamais psoriāzes veids. Perēklis (plāksnītes) jeb mezgliņa veida izsitums (papula vai to kopums) ir piepacelts, sabiezējis ādas apvidus ar līdzenu virsmu. Ir viegli saskatīt, kur beidzas vesela āda un sākas perēklis. Perēkļi parasti ir sārti-oranži, un vairumā gadījumu uz to virsmas veidojas balti sudrabainas plēksnes. Perēkļu daudzums un izvietojums var būt atšķirīgs – dažiem cilvēkiem var būt viens psoriāzes perēklis noteiktā ķermeņa vietā, bet citiem tas var būt pa visu ķermeni. 60% - 70% pacientu ir ādas nieze.

Inversā psoriāze jeb ķermeņa kroku psoriāze parasti bojā ādu padusēs, cirkšņos, zem krūtīm un citās ādas krokās, tai skaitā ap dzimumorgāniem un sēžas apvidū. Āda šajos apvidos pastiprināti svīst un atrašanās vietas dēļ ir pakļauta berzei. Bojājumi izpaužas spilgti sarkanu, gludu (ne zvīņainu un plēkšņainu) plankumu veidā ap ādas krokām. Ir novērota ādas plaisāšana gar ādas bojājumu robežu. Psoriātiskos bojājumus var ierosināt arī rauga sēnīšu savairošanās (kandidamikoze).

Eritrodermiskā psoriāze ir sevišķa psoriāzes forma, kas skar visu ķermeni. Tā var attīstīties vienlaicīgi ar vispārējo pustulozo psoriāzes formu. Ja parādās šī zvīņēdes forma, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, jo tā var apdraudēt dzīvību. Simptomi:

Palmārā psoriāze veidojas, kad delnas tiek traumētas un nonāk saskarsmē ar dažādām vielām, kas var izraisīt nespecifisku iekaisumu. Traumas veicina psoriātisko izsitumu parādīšanos.

Pilienveida psoriāze ir sīku, sarkanu, zvīņainu punktiņu (nevis biezu perēkļu) veidā, kas izskatās kā uz ķermeņa izsmidzināti ūdens pilieni. Pārsvarā biežāk sastopama bērniem un jauniešiem līdz 30 gadu vecumam. Bieži tā parādās pēkšņi, reizēm kā sekas augšējo elpceļu infekcijai (piem. rinofaringītam, faringītam vai tonsilītam). Punktveida psoriāze var spontāni izzust pēc pāris nedēļām vai kļūt mazāka. Slimība var atkārtoties vai nu tādā pašā formā, vai klasiskas psoriāzes formā.

Psoriātiskais artrīts parasti attīstītas pacientam vairākus gadus pēc zvīņēdes izsitumu parādīšanās (vidēji 12 gadus vēlāk). Šai hroniskajai slimībai raksturīgs ādas iekaisums (psoriāze) un locītavu iekaisums (artrīts), un tā parasti sākas 30 – 50 gadu vecumā. Nav noskaidrots, kas izraisa šo traucējumu, taču svarīga nozīme ir gēniem. Bērniem, kuru vecāki cieš no psoriātiskā artrīta, ir trīs reizes lielāka saslimstības iespējamība. Slimības paveids attīstās līdz 42% psoriāzes pacientu, vīriešiem un sievietēm vienādi. Smaga psoriātiskā artrīta forma var radīt izteiktas locītavu deformācijas, arī invaliditāti.

Pustulozā psoriāze skar mazāk nekā 10% psoriāzes slimnieku. Tā var rasties kā perēkļainās psoriāzes sarežģījums kā noteiktu zāļu lietošanas sekas vai pēkšņi pārtraucot šo zāļu terapiju. Bojājumiem raksturīgas strutām pildītas pūtītes jeb pustulas. Pārsvarā tās veidojas uz delnām, pēdu apakšas, pirkstiem un nagiem. Pustulārā psoriāze tās vispārīgajā formā var būt dzīvību apdraudoša.

Ir noteiktas zvīņēdes formas, kuras pēc klasifikācijas netiek iedalītas kā slimības veids, taču tiek atzītas kā klīniski zināma forma. Viena no tām ir eksudatīva psoriāze – tā tiek saistīta ar psoriāzes skartas ādas aizsargrobežas vājumu kombinācijā ar alerģiska kontakta dermatītu vai atopisku dermatītu.

Seborejiskā dermatīta līdzības ar psoriāzi

Seborejiskais dermatīts un zvīņēde var izskatīties līdzīgi, tomēr ādas slimībām ir dažādas atšķirības:

Diagnozi nosaka veicot laboratorisku izmeklējumu. Ir novērotas abu ādas slimību izpausmes vienam pacientam.

Kādas ir psoriāzes komplikācijas?

Zvīņēde, ja tā netiek ārstēta vai kontrolēta, var radīt nopietnus veselības bojājumus:

Vai psoriāze ietekmē grūtniecību?

Psoriāze neietekmē sievietes spēju palikt stāvoklī, tomēr ir vairāki aspekti, kas jāņem vērā, plānojot grūtniecību, galvenokārt saistībā ar terapijā pielietotajiem medikamentiem. Piemēram, daļa steroīdu spēj uzsūkties asinīs, turpretī vispārējā terapijā izmantotie retinoīdi, metotreksāts un ciklosporīns var kavēt normālu embrija attīstību.

Tā kā bērns pārmanto pusi mātes gēnu, to vidū var būt arī kādi no bojātajiem gēniem, kas ir saistīti ar psoriāzes attīstību, paaugstinot slimības iedzimtības risku. Jāņem vērā, ka katrs gadījums ir individuāls – grūtniecība var noritēt netraucēti, un bērns var attīstīties normāli.  

Pētījumos ir pretrunīgi dati par slimības ietekmi uz grūtniecības periodu, lai gan ir novērots, ka grūtniecība var ietekmēt ādas slimības smagumu – mātes organismam pietrūkst “resursu” atjaunot savu ādu, jo šie resursi tiek izmantoti bērna attīstībai, tādejādi izsitumi uz ādas saasinās.

Psoriāze bērniem

Bērnu psoriāze var sākties no pirmās dzīves dienas, un bieži tiek sajaukta ar atopisku dermatītu vai seborejas dermatītu. Izsitumi bērniem nav tik biezi, un ir mazāk klāti ar zvīņām. Ir būtiska agrīna slimības diagnostika, lai veiktu nepieciešamās darbības vielmaiņas procesu sakārtošanā. Diagnostika ir sākotnēji apgrūtināta, jo ir grūtāk iegūt asins paraugus un paņemt ādas audu paraugu (veikt biposiju) ar anestēziju vai bez tās. Ārstniecības procesā nav izteiktas atšķirības, izņemot bērna ādas jutību pret steroīdiem un citas steroīdu blakņu iespējas.

Kas veicina psoriāzes uzliesmojumu vai saasinājumu?

Vai var sauļoties vai doties uz solāriju psoriāzes gadījumā?

Ziemeļos cilvēki biežāk slimo ar zvīņēdi, nekā siltās zemēs. Līdz ar to ziemā veselības stāvokli būtiski var uzlabot atpūšoties Dienvidu zemēs. Saules gaismas UVB stariem piemīt ārstējoša pretiekaisuma darbība; vairumam psoriāzes pacientu vasaras periodā izsitumi mazinās vai pāriet, bet ūdens sāļi un minerāli uzlabo ādas stāvokli.

Tomēr vairākos pētījumos ir pierādīts, ka regulāra sauļošanās paaugstina risku ādas ļaundabīgo veidojumu attīstībai nākotnē. Psoriāzes gadījumā ir būtiski tieši UVB stari, līdz ar to ārsts var ieteikt speciālas fizioterapijas procedūras ar UVB lampām.

Uz solāriju nav ieticams doties, jo solārijos ir pieejams UVA spektrs, kas nav efektīvs – tas atūdeņo un sausina ādu, paātrina novecošanās procesus un izraisa dažādu ādas veidojumu rašanos.

Vai drīkst tetovēties, ja ir psoriāze? 

Slimība var parādīties bojātos vai traumētos ādas apvidos, tāpēc to tetovēties nav ieteicams, jo traumatizācijas vietā var parādīties jauni psoriāzes izsitumi.

Kā psoriāze ietekmē psihoemocionālo stāvokli?

Cilvēkiem, kas slimo ar zvīņēdi, tiek būtiski traucēts psihoemocionālais stāvoklis, kas ir atkarīgs no slimības smaguma un izpausmes. Viena pētījuma ietvaros tika konstatēts, ka 23% pacientu paziņo ārstam, ka ir depresija, turpretī 14% - trauksme; 40% gadījumu pacientiem tiek izrakstīti antidepresanti.

Psoriāzei ir tieša saistība ar depresiju un tās formām, tai skaitā arī veģetatīvo distoniju. Ādas slimību pacientiem biežāk novēro depresiju nekā citiem, jo dzīves kvalitāti nopietni ietekmē slimības hroniskā gaita, ādas bojājumi redzamās ķermeņa vietās, arī terapijas nepieciešamība visa mūža garumā. Pacientiem nereti ir nepilnvērtības sajūta, kauns atrasties pludmalē, jūtīgums pret sociālo viedokli un attieksmi, un smagos gadījumos mēdz būt arī pašnāvības domas. Psoriāze var ietekmēt arī seksuālo dzīvi (problēmas ar erekciju, ādas bojājumi ap dzimumorgāniem).

Pēdējos gados attīstās jauna nozare – psihodermatoloģija, kas pēta psihiskā un emocionālā stāvokļa ietekmi uz ādu. Pastāv uzskats, ka ādas slimībām ir tieša saikne ar pacienta psihoemocionālo stāvokli; ja nomoka depresīvas izjūtas, āda kļūst sausa, niez, zaudē elastību, paradās zvīņas. Pētnieki ir atklājuši, ka 40-60% psoriāzes gadījumu pamatā ir emocionāls stress. No psihosomatikas viedokļa, psoriāze ir sekas tam, ka cilvēks ir neapmierināts ar sevi, savu ķermeņi; jo izteiktāka ir negatīvā attieksme, jo smagāka ir slimība.

Meditācija, hipnozes izraisīta relaksācija, mūzikas terapija un antidepresanti ir svarīgs papildinājums standarta terapijai.

Vai Latvijā notiek psoriāzes dienas?

Jā, 29. oktobrī visā pasaulē tiek atzīmēta psoriāzes diena. Šīs dienas mērķis ir izglītot sabiedrību par zvīņēdi – tās cēloņiem un sekām, jo tā ietekmē dzīves kvalitāti gan pacientiem, gan to ģimenes locekļiem. Tāpat šīs dienas uzdevums ir informēt sabiedrību, ka psoriāzes izpēte un terapija ir neatrisināta un visai sabiedrībai svarīga problēma. Slimības izpētei ir nepieciešamas investīcijas. Lai gan modernā terapija ar bioloģiskiem līdzekļiem Latvijas pacientiem ir pieejama, tā nav ne valsts atbalstīta, ne apmaksāta.

Vai Latvijā pastāv psoriāzes slimnieku biedrība?

Jā. Latvijas Psoriāzes pacientu biedrība tika dibināta 1993. gadā, un pagaidām ir vienīgā Baltijā. Mērķis ir izveidot klubu, palīdzēt risināt psiholoģiskas problēmas, veicināt sadarbību ar medicīnas iestādēm.

Vai Rīgā, Latvijā ir psoriāzes centrs?

Nē, šāda centra Latvijā nav, taču klīnika ir piedalījusies 6 ar psoriāzi saistītos klīniskajos pētījumos (pilns klīnisko pētījumu saraksts šeit). 

Mūsu klīnikas speciālisti pārzina psoriāzes īpatnības bērniem un slimības mikrosimptomātiku (sīkus, grūti pamanāmus un ar slimību nesaistītus simptomus), un spēj noteikt slimību tās pašā sākumā. Slimība tiek izprasta ne tikai pašā ādā, bet arī tās saistība ar organismu un tā darbību, t.sk. vielmaiņas traucējumiem.

Prof. J. Ķīša vadībā tika izstrādātas pirmās psoriāzes vadlīnijas Latvijā – tās nosaka, kurā virzienā jāveic terapija noteiktiem psoriāzes veidiem, kādas darbības terapijas ietvaros ir svarīgas, kā arī izceļ nevēlamās darbības. Šīs vadlīnijas Latvijas valdība pieņēma 2013. gadā, un uz to bāzes tiek veidots medikamentu saraksts, kuru valsts daļēji vai pilnībā apmaksā psoriāzes ārstniecības kursa laikā. Ar pilno vadlīniju saturu var iepazīties šeit.

2016. gadā prof. Ķīsis ņēma dalību sekojošo vadlīniju izstrādē psoriāzes terapijai ar bioloģiskajiem līdzekļiem.

Psoriāzes diagnostika

Rūpīga izmeklēšana un precīza diagnozes noteikšana, vienlaicīgi identificējot iespējamos slimības cēloņus, ir būtisks faktors psoriāzes klīniskās diagnozes noteikšanai. Izmeklējuma laikā tiek analizēta iedzimtība, mikrosimptomātika un iespējamās izmaiņas psoriāzes marķieros laboratoriskajos rādītājos. Var tikt veiktas analīzes – ādas gabaliņa, zvīņas vai naga drumstalas aplūkošana laboratorijas mikroskopā.

Svarīgi!

Psoriāzes ārstēšana notiek visas dzīves garumā, veicot dzīves veida, diētas un vielmaiņas korekcijas. Sadzīvošana ar psoriāzi ir tik pat būtiska, cik maksimāli ātri un precīzi noteikta diagnoze. Sīkāk lasiet šeit

Psoriāzes ārstēšanas konsultāciju cenas

 

Kvalifikācijas līmenisPirmā vizīteAtkārtota vizīte
Ārsts 25 € 15 €
Augsti kvalificēts ārsts 35 € 30 €
Profesors 50 €* 40 €*

* Lielperēkļa psoriāzes gadījumā (vienlaidus perēkļi lielāki par plaukstu ) pirmā konsultācija  pie prof J. Ķīša - 21 €.

Klīnikas dermatologi

Ārsti

Dermatologs Dr. Aleksejs Zavorins

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatologs Dr. Dmitrijs Malošiks

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Augstas kvalifikācijas ārsti

Dermatoloģe Dr. Ieva Trukšāne

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Dr. Sigrija Freiberga

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Profesors

Dermatologs Prof. Jānis Ķīsis

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Pieteikties vizītei

Mēs ar Jums sazināsimies, lai atgādinātu par pieraksta laiku!
Pieteikties vizītei
Atcelšanas politika

Uzdot jautājumu

Vārds *
E-pasts *
Uzdot jautājumu *

Paldies par Jūsu jautājumu!

Speciālists sazināsies ar Jums tuvākajā laikā