Ādas novecošanās

Par ādas novecošanos sauc fizioloģisku pazīmju kopumu, kas ietver ādas elastīguma zudumu, ekspresijas līniju padziļināšanos un ādas samazinātas spējas noturēt ūdens molekulas, kā rezultātā tā izžūst un kļūst plānāka. Pastāv divi ādas novecošanās pamatveidi: 1) dabiskā novecošanās, kuru regulē ģenētika un 2) ārējo vides faktoru ietekmēta novecošanās.
Pieteikties vizītei Uzdot jautājumu
Sākums Pacientu izglītošana Enciklopēdija Ādas slimības Ādas novecošanās

Ādas novecošanās simptomus izraisa samazināta kolagēna, elastīna un hialuronskābes produkcija ādā. Ģenētisko mehānismu ietekmēta ādas novecošanās cilvēkam iesākas vidēji 20 gadu vecumā, taču tā norit tik lēni, ka vairākas desmitgades ārēji nav pamanāma. Taču pastāv ar vidi saistīti, kā arī citi faktori, kas novecošanos ievērojami paātrina. Tipiskākie no tiem ir:

Fotonovecošanās problēma ir aktuāla ne tikai ar tipiskajiem novecošanās aspektiem, bet arī ar to, ka pasliktinās ādas funkcionālais stāvoklis – vājinās barjerfunkcija, receptorā funkcija un termoregulārā funkcija, nemaz nerunājot par estētisko funkciju.
Specifiskas fotonovecošanās klīniskās pazīmes ir:

Ādas jutību pret sauli un straujas fotonovecošanās riska lielumu nosaka divi faktori:

1. Fizioloģiskā ādas krāsa,

2. Saules ekspozīcijas ilgums un intensitāte, kuru skaitliski izsaka ultravioletā starojuma indekss jeb UVI.

UVI ir starptautisks tā mērīšanas standarts, kas parāda, cik spēcīgs ir saules UV starojums konkrētā vietā un konkrētā diennakts periodā. Tas palīdz cilvēkiem pasargāt sevi no UV starojuma un sekojošiem ādas bojājumiem. Pasaules Veselības organizācija rekomendē cilvēkiem pasargāt savu ādu vai izvairīties no saules, kad UV indekss ir lielāks par 3. Mūsu platuma grādos vislielākais UV radiācijas daudzums sasniedz Zemes virsmu laikā, kad saule ir visaugstāk, tas ir vasaras mēnešos. Rīgā maksimālais saules augstums ir 56.460 Vasaras saulgriežu laikā (20-21. jūnijā). Vasaras laikā vislielākais saules augstums ir tā saucamajā Saules pusdienlaikā, kas ir laika periodā no 13-14 pēc vasaras laika.

UVI rādītāji:

UV starojuma kategorija UVI rādītāji Krāsa UVI apzīmēšanai
 Zema 0 līdz 2  Zaļa 
Vidēja  3 līdz 5  Dzeltena 
Augsta  6 līdz 7  Oranža 
Ļoti augsta  8 līdz 10  Sarkana 
Ārkārtīgi augsta  Vairāk par 11  Purpursarkana 

Par pašu UV starojumu sauc elektromagnētiskā starojuma daļu, kuras viļņa garums ir 100-400 nm (nm – nanometrs, 1 nm ir metra miljardā daļa). Tas ir nedaudz mazāk nekā redzamajai gaismai – šī iemesla dēļ UV starojumu mēs nevaram saskatīt un varam tikai sajust tā fizioloģisko ietekmi. Atkarībā no viļņa garuma šo starojumu iedala trīs kategorijās:

Viļņa garums UV kategorijas apzīmējums

315 - 400 nm

 UVA

280 - 314 nm

 UVB

100 – 280 nm

 UVC

Saules stariem ejot cauri atmosfērai, visu UVC un 99% no UVB radiācijas absorbē ozona slānis, ūdens tvaiki, skābeklis un oglekļa dioksīds, kas atrodas atmosfērā. Līdz ar to uz Zemes nonāk UVA radiācija un neliela daļa UVB radiācijas.
Tā kā nelielas UV starojuma devas ierosināts iedegums ļoti lielai daļai cilvēku patīk, ir ieviesti solāriji – iekārtas, kurās UV starojumu var uzņemt mākslīgā veidā.
Latvijā ir apmēram 2,5 tūkstoši solāriju. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) Eiropas Komisijas projekta ietvaros "Kopīgā solāriju tirgus uzraudzība" laikā pārbaudīja solārijus un to atbilstību minētajam ziņojumam. Pētījums pierādīja, ka 93% no pārbaudītajiem Latvijas solāriju pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem nav pārliecinājušies par starojuma līmeni, ko solārijs izdala, tādēļ patērētājiem ir ļoti liels risks saņemt pārāk augstu ultravioleto (UV) starojumu. Latvijā no 11.09.2010 darbojas MK noteikumi Nr. 283, kuri paredz, ka jaunieši līdz 18 gadiem var sauļoties solārijos vien ar rakstisku pieaugušā atļauju un ārsta izziņu. Solāriju lampu starojums nedrīkst parsniegt 0,3 W/m2. (http://www.lvportals.lv/likumi-prakse.php?id=200846).

Kaitīga UV starojuma ietekme uz ādu ir zināma jau sen, bet pēdējos gados ir pierādīts, ka UV starojums UVA un UVB ir tiešs etioloģiskais faktors ādas vēzim. Pasaules Veselības organizācija raksturo mākslīgos UV avotus kā I. pakāpes kancerogēnu.

Kamēr zinātne nav atklājusi, kā apstādināt ģenētiski ierosināto ādas novecošanos, mūsu rīcībā ir iespējas to vismaz nepaātrināt. Un tādēļ būtu labi ievērot tādus piesardzības pasākumus kā:

Ja nu ādas fotonovecošanās jau ir manāmi notikusi, pastāv iespēja tās pazīmes zināmā mērā novērst, pielietojot filleru un botulotoksīna injekcijas. Ādas dermobrāzija, lāzerķirurģija, ķīmiskie pilingi, mikrodermobrāzija un topiskie līdzekļi atjauno ādu, tā kļūst līdzenāka, krunciņas izlīdzinās un pigmentētie ādas rajoni kļūst neredzami.

Iespējamie ādas novecošanās simptomi:

 

Klīnikas dermatologi

Ārsti

Dermatoloģe Rezidente Gunita Buiksa

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Augsti kvalificēti ārsti

Dermatoloģe Elīza Sālījuma

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Dace Buile

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Ilona Zablocka

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Ingrīda Rītiņa

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Alise Huskivadze

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Zanda Bogdanova

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dr. Med.

Dermatoloģe Dr. Med. docente Māra Rone-Kupfere

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Pieteikties vizītei

Mēs ar Jums sazināsimies, lai atgādinātu par pieraksta laiku!
Pieteikties vizītei