Alerģija

Alerģija ir imūnās sistēmas pastiprināta reakcija pret konkrētām vielām jeb alergēniem, piemēram, putekļiem, pārtiku, medikamentiem, dzīvnieku spalvām un dažādām ķīmiskām vielām.
Pieteikties vizītei Uzdot jautājumu
Sākums Pacientu izglītošana Enciklopēdija Ādas slimības Alerģija

Ādas alerģijas radītie ādas bojājumi var izraisīt ne tikai vizuālu defektu, bet arī sadzīves un darba funkciju traucējumus vai pat ilgstošu nespēju strādāt un profesijas maiņu. Šādi traucējumi nereti ir rezultāts nepareizai ādas alerģijas ārstēšanai. Ādas alerģija ir veids, kā imūnsistēma reaģē saskarsmē ar dažādiem alergēniem. Vielas, kas izraisa ādas alerģiju var būt jebkurš produkts, arī tāds, kas lietots ikdienā gadiem ilgi. Atkarībā no alergēna dabas izsķir divas ādas alerģijas pamatgrupas:

• Iekšējā;

• Ārējā.

Iekšējā alerģija ir tāda alerģija, kas rodas, alergēnu uzņemot iekšķīgi. Visbiežāk šādu reakciju izsauc iedzimtas patoloģijas organisma imunoloģiskajos procesos. Visizplatītākā no iekšējās alerģijas formām ir pārtikas alerģija. Tā var attīstīties pret vairāk kā 170 pārtikas produktiem, bet visbiežāk alerģija veidojas pret pienu, olām, kviešiem, soju, zivīm un riekstiem. Pārtikas alerģija ir apmēram 1-2% pieaugušo un 3-7% bērnu. Lielākā daļa, 90% bērnu ap skolas vecumu izaug no pārtikas alerģijas. Uz visu dzīvi parasti saglabājas alerģija pret riekstiem, pākšaugiem, zivīm un vēžveidīgajiem. Pie iekšējās alerģijas tipa slimībām pieder:

• Atopiskais dermatīts.

• Akūta urtikārija (Nātrene).

• Angioedēma.

• Kontakturtikārija.

• Pseidoalerģija.

 

Par alerģijas ārējo formu tiek uzskatīts alerģiskais kontaktdermatīts, respektīvi, kad alerģiskā reakcija rodas, alergēnam no ārējās vides nokļūstot uz ādas. Alerģiskais kontaktdermatīts ir novēlotā jeb IV tipa alerģijas reakcija. Alerģijas izraisītāji ir neorganiski sāļi, metāli u.tml. Kontaktalerģija skar vidēji 15-20% populācijas, t.i. gandrīz katrs piektais iedzīvotājs ir jutīgs pret kādu kontaktalergēnu. Alerģiskais kontaktdermatīts var sākties jebkurā vecumā un jebkurā brīdī, attīstību var veicināt jau esošs dermatīts, mitrums, berze, stress, alergēna koncentrācija un daudzums. Alerģiska reakcija var parādīties arī no potenciālā alergēna, ar kuru slimnieks saskāries jau iepriekš un ilgstoši. Pie ārējām alerģijām pieskaitāmi:

• Sejas un acu plakstiņu dermatīts.

• Roku un kāju dermatīts.

• Sistēmiskais kontaktdermatīts.

 Iespējamie alerģijas simptomi:

 

Klīnikas dermatologi

Ārsti

Dermatoloģe Rezidente Gunita Buiksa

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Augsti kvalificēti ārsti

Dermatoloģe Elīza Sālījuma

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Dace Buile

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Ilona Zablocka

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Ingrīda Rītiņa

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Alise Huskivadze

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Zanda Bogdanova

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dr. Med.

Dermatoloģe Dr. Med. docente Māra Rone-Kupfere

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Pieteikties vizītei

Mēs ar Jums sazināsimies, lai atgādinātu par pieraksta laiku!
Pieteikties vizītei