Nosauļoties var arī kustoties

Nosauļoties var arī kustoties

29.06.2012

Speciāli gulēt saulē nav vajadzības. Pārmērīga sauļošanās var radīt ādas vēža draudus.
Saules stari mūs pavasarī pamodina pēc ziemas letarģijas, tie mums vajadzīgi, taču ar mēru un prātu, pārliecināts ir profesors dermatologs Jānis Ķīsis.\"\"Un tikpat pārliecināts viņš ir par to, ka speciāli gulēt saulē, lai «noķertu» iedegumu, nav nekādas vajadzības un tas var būt arī riskanti, jo cilvēks nevar sevi pasargāt no saules tik labi kā gribētos, pat lietojot saules aizsargkrēmus. Dermatoloģijas profesors atgādina, ka pārāk ilga uzturēšanās saulē var izraisīt dažādas ādas slimības, savukārt ļauties saulei var arī aktīvi kustoties, pastaigājoties, vingrojot.

Jābūt piesardzīgiem


Ir cilvēki, kuri metas sauļoties jau agrā pavasarī, ķerot pirmos saules starus, uz ko J. Ķīsis norāda: «Savā pārgalvībā gribam paķert vairāk nekā drīkst, bet jāatceras, ka šie pirmie saules stari ir tikpat indīgi kā vasarā. Uzreiz nemaz neesam gatavi šim starojumam, jo ziemā esam zaudējuši resursus: antioksidantus, vitamīnus, sevišķi organismam svarīgos betakarotēnus.» Tāpat dermatologs iesaka, izvēloties saules peldes ilgumu un laiku, padomāt, vai saule jau iepriekš nav radījusi kādas problēmas, jo katrs saules apdegums risku saslimt ar ādas vēzi palielina desmitkārtīgi. Tikpat būtiski ir noskaidrot vai arī senčiem nav bijušas ar sauli saistītas ādas slimības, kas palielina risku saslimt ar ādas vēzis.

«Ja cilvēks jūt kaut mazākās problēmas, rodas sajūtas, ka saulīte nav gluži mīļa, labāk atteikties no uzturēšanās saulē, jo ar laiku var rasties saules iniciētas izraisītas autoagresīvas saslimšanas, veidoties saules nepanesība. Saule noteiktos apstākļos var izraisīt parasto organisma molekulu izmaiņas, atbrīvojas brīvie radikāļi, pret tām var rasties palielināts jutīgums (saules alerģija),» atgādina ārsts.

Īpaši Jānis Ķīsis par piesardzību uzturoties saulē atgādina tiem, kuriem ir bāla āda, gaiši mati: «Pateicoties starojumiem un ķīmiskām vielām, kas atrodas apkārtējā vidē, tiek veicināta un paātrināta dabīgā, kā arī fotonovecošana. Krīzes un apdegumu vietās parādās ādas audzēji. Sākotnēji tiek bojātas daudzas šūnas, kas izveido tās saucamo vēža lauku, bet visvairāk bojātajās vietās parādās audzēji. Ja uz ķermeņa ir daudz dzimumzīmju, tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar imūnsistēmu, jo ikviena dzimumzīme ir audzējs. Tā ir vieta, kur aizsargsistēma nav tikusi galā ar svešo, citādo šūnu likvidāciju. Un ne vienmēr pietiek tikai ar dzimumzīmes likvidāciju, jo apkārt esošās šūnas nes jau traumētu ģenētisko informāciju un var būt aizmetņi tālākai audzēju attīstībai.» Vēl saule nav ieteicama tiem, kuriem ir dažāda veida alerģijas. Sākotnēji varbūt var palikt pat labāk, virkne alerģiskas reakcijas izsitumu var pazust, bet tik pat labi jau tiek traucēta aizsardzība pret starojumu izraisītajām izmaiņām. Te jāmin atopiskā dermatīta un psoriāzes un citu alerģisko kaišu slimnieki.

Latvijā kā uz ekvatora


Viņš atgādina arī to, ka no pārmērīgas sauļošanās viennozīmīgi var iedzīvoties ādas vēzī. Parādījies pat tāds jēdziens kā tanafobija – atkarība no sauļošanās. «Endorfīni, kas rodas smadzenēs, cilvēkos veicina atkarību no sauļošanās, viņiem vajag to kaifu no saules, tāpat kā no šokolādes, no seksa,» saka J. Ķīsis.

Vēl runājot par sauļošanos, profesors piebilst: «Ja cilvēki dara lietas, nedomājot par to, kādas var būt sekas, viņi var iekļūt tādā pat situācijā, kas sastopama uz ekvatora, jo saules starojuma intensitāte arī Latvijā mēdz būt tāda pati kā dienvidu platuma grādos. Un pietiek pāriet ielu, ne tikai pagulēt 20 minūtes saulē, lai iegūtu visu augšminēto organismam nevajadzīgo un apdegtu. Pagājušajā gadā kādā Latvijas mazpilsētā sastapos ar situāciju, kad trīs pensionāri sēžot saulītē pēc pasēdēšanas uz soliņa jau ieradās uz konsultāciju ar jaunām  bazaliomām, kas ir visbiežāk sastopamā ādas ļaundabīgo audzēju forma gaišādainiem cilvēkiem.»

«Ir viena nelaime - mēs nevaram sevi pasargāt no saules stariem tik labi kā gribētu, pat izmantojot saules aizsargkrēmus, nemaz nerunājot par to, ka būtu jālieto kādi iedegumu veicinoši krēmi. Cilvēki aizmirst, ka šie aizsargkrēmi uz ādas ir aktīvi divas trīs stundas, un tad tie jāklāj no jauna. Viennozīmīgi, izvēloties krēmu, jāņem vērā iepriekšējā pieredze, ādas tips, ko var palīdzēt noteikt dermatologs un aizsardzības stiprums. Aptiekās jāmeklē tādi saules aizsargkrēmi, kuriem ir norādīts gan UVA, gan UVB aizsardzība. Jāatceras, ka aizsarkrēmi ir ļoti dažādi, un tos lietojot, var risināt arī dažādas citas ādas problēmas, bieži gūstot pat dubultu efektu. Viens nopatreiz efektīvākajām saules aizsardzības lietām ir fotoderma. Tie, kuri ir īpaši jutīgi pret saules starojumu, izvēlētā krēma aizsargfaktoram jābūt augstākam, kuriem ir ādas slimības – 50 un lielāks, bet kuriem ir fotodermatoze, vispār nedrīkst iet saulē,» brīdina ārsts.

Vaicāts par to, ko darīt situācijā, kad tomēr esam pamanījušies iedzīvoties saules apdegumos, un vai vecmāmiņas recepte par krējumu uz sūrstošās muguras darbojas, dermatologs saka: «Pie apdegumiem vienmēr būtisks ir ūdens. Pēc būtības iekaisušai ādai vajadzīgs ūdens, kaut kas, kas saglabā šo ūdeni ādā un tā noteikti nedrīkst būt kaut kāda ziede, bet gan kaut kas šķidrākas konsistences. Un vēl pa vienai tabletei nesteroīda pretiekausuma līdzekļa situācijā, kad esat dabūjuši saules apdegumu, mazina vēža draudus.»

Kopumā tiek izdalīti 6 galvenie ādas tipi:
ļoti gaiša āda,
gaiša āda,
gaiša līdz gaiši brūna āda,
gaiši brūna āda,
tumši brūna āda
un ļoti tumša āda.

Jo gaišāka āda, jo jutīgāks cilvēks pret saules stariem.


Cilvēkiem ar izteikti gaišu ādu, gaišiem matiem un vasaras raibumiem vēlams lietot saules aizsargkrēmus ar aizsargfaktoru – SPF50 (SPF – saules aizsardzības faktors). Tas arī attiecināms uz cilvēkiem ar jutīgu ādu un tendenci uz apsārtumiem, kā arī tiem, kuriem ir kuperoza āda, tiem, kuriem ir saules nepanesamība

Prof. J.Ķīsi intervēja žurnāliste Agita Grīnvalde Iruka.
Raksts pieejams laikrakstā Diena (27.06.2012).

Comments