Kārpas

Kārpas ir labdabīgi ādas audzēji, kuru cēlonis ir cilvēka papillomas vīrusa (CPV) infekcija. Atsevišķi kārpu paveidi rada risku audzēju attīstībai, tāpēc to ārstēšana ir svarīga.

Kārpas izsaucošais CPV spēj inficēt gan ādu, gan gļotādu. Ir pazīstami vairāk kā 150 dažādi šī vīrusa tipi. Inficēšanās notiek kontakta ceļā, īpaši, ja āda vai gļotāda ir traumēta (skrāpējumi un nobrāzumi) un paliek uzņēmīga. Ar kārpām slimo pārsvarā bērni vai pieaugušie ar novājinātu imunitāti. Kārpu izpausmes var būt dažādas.

Parastās kārpas

Visbiežāk skar rokas pirkstus, plaukstas un ceļus. Visbiežāk parastās kārpas ir bālganas vai ādas nokrāsas un piepaceltas virs veselas ādas virsmas, un pēc taustes tās ir blīvākas par apkārtējo ādu. Dažkārt kārpas sastāv no daudzām mazām daiviņām, līdzīgi ziedkāpostam. Vairākas kārpas var saaugt kopā.

Plakanās kārpas

Tām ir plakana virsma un bieži vien tās  novēro grupās. Plakanajām kārpām mēdz būt līnijveida novietojums, jo inficēšanās bieži vien notiek, piemēram, skūšanās vai kasīšanas ceļā. Ar laiku plakanas kārpas var sākt atgādināt parastās kārpas.

Plantārās kārpās

Šis kārpu veids parasti attīstās uz pēdām, kur āda ir izteikti sabiezēta. Plantārās kārpas reti ir piepaceltas, bet rada iespaidu, ka aug dziļumā, un var radīt diskomfortu un sāpes staigājot. Līdzīgi parastām kārpām, var novērot vairākas kārpas vienlaicīgi, kas var arī saaugt kopā.

Atšķirība starp varžacīm un kārpām

Plantārās kārpas var sākotnēji atgādināt varžacis to pazīmju dēļ, taču varžacīm nav saistības ar CPV infekciju – varžacis ir ādas raga slāņa sabiezējums, kas veidojas pastāvīga mehāniska kairinājuma vai spiediena ietekmē.

Diegveida kārpas

Sauktas arī kā matveida kārpas, tās ir iegarenas formas kārpas, kas aug uz āru un uz tievas kājiņas. Bieži sastopamas uz sejas.

Seborejiskās kārpas

Sauktas arī seborejiskās keratozes. Tās ir labdabīgi ādas audzēji, kas pieaug skaita un izmēru ziņā sākot ar 30 gadu vecumu. Līdz pat 90% cilvēku pēc 60 gadu vecuma ir vismaz viena seborejiska kārpa.

Šīs kārpas ir ādas, brūnā vai melnā krāsā. Tās var būt plakanas, bet vēlāk izveidot virspusēju mezglu. Dažkārt tās var atgādināt ļaundabīgu ādas audzēju, taču retos gadījumos tās var atšķirt no melanomas tikai veicot biopsiju (ādas audu parauga paņemšanu mikroskopiskai izmeklēšanai).

Seborejiskām kārpām nav saistības ar CPV, taču pēkšņs to skaita palielinājums var norādīt uz iekšķīgu saslimšanu.

Kondilomu saistība ar kārpām

Visbiežāk sastopamās gļotādas kārpas ir smailās kondilomas jeb anoģenitālās kārpas, kas tiek nodotas dzimumkontakta ceļā. Anoģenitālās kārpas skar dzimumorgānus, kā arī ādu un gļotādu ap anālo atveri. Tāpat šīs kārpas var skart lūpas un mutes gļotādu.

Papilomu saistība ar kārpām

Ar papilomām saprot labdabīgus, iegarenus ādas audzējus, kas aug uz āru. Parasti tās novēro vidēja gada gājuma un vecākiem cilvēkiem padusēs un ap kaklu. To cēlonis nav skaidri zināms, taču visbiežāk tās attīstās vielmaiņas traucējumu rezultātā (piemēram, cukura diabēta gadījumā).

Kārpas krāsas nozīme

Parasti kārpas ir ādas krāsas vai bālas. Dažkārt tās var būt sarkanīgas vai melnas, ja tās ir traumētas. Būtiski ņemt vērā, ka šīs vizuālās pazīmes ir kopīgas ar ļaundabīgiem ādas audzējiem, tāpēc aizdomu gadījumā noteikti jāvēršas pie ādas ārsta.

Kārpu izmērs un strauji augošas kārpas

Kārpu izmēri var būt ļoti dažādi – no ļoti mazām līdz dažiem centimetriem diametrā, īpaši, ja vairākas blakusesošas kārpas ir saaugušas kopā.

Ātri augošas un liela izmēra kārpas var norādīt uz iespējamiem imunitātes traucējumiem, taču ļoti lielas kārpas var norādīt uz plakanšūnu vēzi, kuru var izsaukt CPV. Jo ilgāk kārpas netiek ārstētas, jo lielāks var kļūt to izmērs un skaits.

Kārpas var augt ļoti ātri – 2 nedēļu laikā no plakanas ādas var izaugt 1 cm liels veidojums.

Kārpu zonas nozīme

Dažādiem kārpu veidiem ir raksturīgas zonas, taču to novietojums ne par ko neliecina.

Asiņojošas kārpas

Parasti asiņojošas kārpas nav bīstamas. Ja asiņošana arī pēc spiedoša pārsēja neapstājas, nekavējoties jāvēršas pie dermatologa.

Ilgstošas un nedzīstošas asiņojošas čūlas var būt ļaundabīga ādas audzēja pazīme!

Niezoša kārpa

Kārpas niezēšanai nav sevišķas nozīmes. Bieži vien niezi izraisa ādas kairinājums vai ādas sausums.

No kā kārpām rodas bārkstis?

CPV infekcijas rezultātā, vīruss maina šūnu ārējo izskatu un augšanas kontroles mehānismus. Šo izmaiņu ceļā līdzena āda var kļūt bārkstaina

Cik dziļas mēdz būt kārpas?

Pastāv mīts, ka kārpas var būt ļoti dziļas un “augt līdz kaulam”. Kārpas ir virspusējs ādas audzējs – tās attīstās no ādas virsējā slāņa epidermas. Ja kārpa veidojas uz pēdām, kur āda ir biezāka, spiediena rezultātā tā neaug uz ārpusi, bet veido blīvus audus pēdas ādā un aug plašumā.

Būtiski ņemt vērā, ka plakanšūnu ādas vēzis var atgādināt kārpu un augt dziļumā.

Kārpu diagnostika

Visbiežāk kārpām ir ļoti raksturīgs ārējais izskats un novietojums, kas neprasa papildus diagnostisku metožu izmantošanu, bet ir iespējams veikt dermatoskopiju (veidojuma pārbaudīšanu ierīci, kas ļauj to apskatīt palielinājumā un zemādas slāņos), kā arī veikt veidojuma biopsiju (ķirurģisku izgriešanu šūnu analīzes veikšanas nolūkā), ja ir šaubas par veidojuma labdabīgumu.

CPV vīrusa klātbūtnes noteikšana ir nosacīti dārga un nekādā veidā neietekmē diagnozi un/vai ārstēšanas taktiku. Tāpat tā nosaka tikai augsta riska CPV tipus - tos, kas izsauc dzemdes kakla vēzi sievietēm, savukārt tas neizslēdz citu CPV tipu klātbūtni.

Kārpu saistība ar audzēju

Lai gan bieži kārpas pāriet pašas no sevis, tomēr cilvēkiem ar imunitātes problēmām kārpas var izplatīties un kļūt par hronisku vainu. Kārpu likvidēšana to ārstniecības procesa laikā ir ieteicama, jo to klātbūtne nosaka to augšanu plašumā un izplatīšanos, palielinot ļaundabīga veidojuma attīstības risku.

Noteikti CPV tipi spēj izraisīt dažādas nopietnas saslimšanas, kā rīkles un elpvadu papillomatozi, kā arī dzemdes kakla vēzi un anālā kanāla plakanšūnu vēzi. Būtiski ir ņemt vērā, ka noteikti ādas audzēju paveidi arī spēj imitēt kārpas, tāpēc to pārbaude ir sevišķi nozīmīga. Mūsdienās valsts apmaksā vakcināciju meitenēm, kas vēl nav uzsākušas dzimumdzīvi, tādejādi mazinot augsta riska CPV tipu izplatību un jaunu sieviešu saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi.

 

Klīnikas dermatologi

Ārsti

Dermatoloģe Rezidents Dace Buile

Uzdot jautājumu Pieteikties konsultācijai

Dermatoloģe Dr. Gerda Pētersone

Uzdot jautājumu Pieteikties konsultācijai

Dermatoloģe Ingrīda Rītiņa

Uzdot jautājumu Pieteikties konsultācijai

Augstas kvalifikācijas ārsti

Dermatologs Dr. Aleksejs Zavorins

Uzdot jautājumu Pieteikties konsultācijai

Dermatoloģe Dr. Sigrija Freiberga

Uzdot jautājumu Pieteikties konsultācijai

Dermatologs Dr. Dmitrijs Malošiks

Uzdot jautājumu Pieteikties konsultācijai

Dr. Med.

Dermatoloģe Dr. Med. Olga Zaikovska

Uzdot jautājumu Pieteikties konsultācijai

Profesors

Dermatologs Prof. Jānis Ķīsis

Uzdot jautājumu Pieteikties konsultācijai

Pieteikties konsultācijai

Mēs ar Jums sazināsimies, lai atgādinātu par pieraksta laiku!
Pieteikties konsultācijai
Atcelšanas politika

Uzdot jautājumu

Vārds *
E-pasts *
Uzdot jautājumu *

Paldies par Jūsu jautājumu!

Speciālists sazināsies ar Jums tuvākajā laikā