Krona slimība

Krona slimība ir pārspīlētas imūnsistēmas aktivitātes ierosināts gremošanas trakta iekaisums, kurš visbiežāk veidojas tievās zarnas beigu galā. Krona slimība ir otra izplatītākā zarnu trakta slimība pasaulē.

Krona slimība visbiežāk parādās vecumā no 13 līdz 30 gadiem. Tā var būt iedzimta, un pacienta radinieki var slimot ar šo pašu vai līdzīgu zarnu iekaisuma slimību tipu.

Slimībai raksturīgi zarnu kustību traucējumi. Kad kanāls tiek pilnībā nobloķēts, ēdiena un izkārnījumu kustība apstājās, izraisot krampjus vēderdobumā un vemšanu. Krona slimības izraisītās čūlas var veicināt cauruļveida kanālu (fistulu) veidošanos slimības skartajās un pat neskartajās vietās zarnu iekšienē. Fistulas visbiežāk ir redzamas vietās ap taisno zarnu un anālo atveri. Dažkārt ap fistulām un to iekšienē var veidoties infekcijas apvalks (abscess).

Ar Krona slimību saistītas saslimšanas

Nereti cilvēkiem ar Krona slimību ir raksturīgas arī citas saslimšanas:

Bērniem ar Krona slimību var būt augšanas traucējumi, un viņi var būt mazāki un īsāki nekā citi bērni viņu vecumā.

Krona slimības cēloņi

Imūnsistēma jeb ķermeņa dabiskās aizsardzības sistēma aizsargā no infekcijām, cīnoties pret baktērijām, vīrusiem un citiem faktoriem, kas var izraisīt saslimšanu. Zinātnieki uzskata, ka Krona slimības gadījumā imūnsistēma uzbrūk nekaitīgām baktērijām un vīrusiem.

Slimības gadījumā zarnu sieniņu iekšpusē sāk lielā daudzumā uzkrāties baltie asinsķermenīši, izraisot hronisku iekaisumu, kas rada čūlas vai jēlas brūces un zarnu bojājumus.

Krona slimības simptomi

Izplatītākie Krona slimības simptomi ir:

Krona slimības diagnosticēšana

Krona slimības diagnostikā pielietotās analīžu metodes ir:

Citas papildus Krona slimības diagnostiskās pārbaudes ir:

Krona slimības ārstēšanas metodes

Ārstniecības procesā tiek pielietotas dažādas metodes:

Ārstēšanas metode ir atkarīga no:

Krona slimības ārstēšanā izmantotie medikamenti

Pretiekaisuma medikamenti. Visbiežāk tiek piemēroti sākotnējā ārstēšanās fāzē; palīdz samazināt iekaisumu zarnās, atvieglo sāpes un caureju.

Steroīdi. Palīdz samazināt iekaisumu. Steroīdi ir līdzīgi ķermeņa dabiskajām ķimikālijām, tomēr steroīdus var lietot tikai īslaicīgi, jo ilglaicīgam to lietojumam var būt nopietnas blakusparādības.

Imūnsistēmu nomācoši līdzekļi. Azatioprīns un 6-merkaptopurīns neļauj imūnsistēmai uzbrukt nekaitīgiem svešķermeņiem. Imūnsistēmu nomācošiem līdzekļiem ir blakusparādības, tādēļ ir nepieciešams konsultēties ar ārstu par tiem.

Bioloģiskās terapijas. Tie ir mākslīgi, mūsu dabiskajām imūnsistēmas vielām radniecīgi medikamenti, kas tiek injicēti vēnā, piemēram, infliximabs (Remicade), vai injicēti ādā kā, piemēram, adalimumabs (HUMIRA). Ja citi medikamenti nav iedarbojušies, ārsts var izrakstīt bioloģisko terapiju, lai samazinātu iekaisumu, kā arīi gadījumā, ja ir novērotas fistulas ar abscesiem.

Antibiotikas. Tās tiek lietotas, lai neitralizētu zarnu sašaurinājumu, fistulu vai operācijas izraisītu baktēriju savairošanos.

Pretcaurejas līdzekļi. Caureja un vēderdobuma krampji samazinās, ja tiek ārstēts iekaisums, taču dažkārt nepieciešams lietot papildu medikamentus.

Krona slimības ķirurģiskas ārstēšanas metodes

Zarnu resekcija. Ķirurgs izgriež slimības skarto zarnu daļu un savieno zarnu galus kopā.

Proktokolektomija. Ķirurģiska operācija, lai izņemtu taisno zarnu un daļu vai visu resno zarnu.

Ileostomija. Operācija atveres izveidošanai, sauktai par stomu, izkārnījumu izvadīšanai no ķermeņa, kad nav bijis iespējams savienot zarnu galus. Lai izveidotu stomu, zarnas gals tiek izvilkts caur nelielu atveri, kas ir izveidota vēderdobuma apakšējā labajā daļā blakus jostas vietai. Ķermeņa ārpusē pie stomas tiek nēsāts ostomijas maiss atkritumvielu savākšanai, un tas tiek iztukšots vairākas reizes dienā.

Ķirurģiskās operācijas mēdz neizārstēt Krona slimību pavisam. Dažkārt ir nepieciešams veikts vairāk nekā vienu operāciju, jo slimība mēdz atgriezties tieši blakus vietai, kur tika izgriezta zarnu daļa. 

Krona slimības ārstniecības process

Konsultācija

Tiek noteikta Krona slimības stadija

Ārstniecības process

Tiek piemērota visatbilstošākā ārstniecības metode vai to kombinācija

Ārsta norādījumu ievērošana

Ārstēšanas ietvaros ārsts var likt ievērot speciālu diētu un ēšanas režīmu

Klīnikas dermatologi

Ārsti

Dermatoloģe Dr. Gerda Pētersone

Uzdot jautājumu Pieteikties konsultācijai

Augstas kvalifikācijas ārsti

Dermatologs Dr. Aleksejs Zavorins

Uzdot jautājumu Pieteikties konsultācijai

Dermatoloģe Dr. Sigrija Freiberga

Uzdot jautājumu Pieteikties konsultācijai

Dermatologs Dr. Dmitrijs Malošiks

Uzdot jautājumu Pieteikties konsultācijai

Dr. Med.

Dermatoloģe Dr. Med. Olga Zaikovska

Uzdot jautājumu Pieteikties konsultācijai

Profesors

Dermatologs Prof. Jānis Ķīsis

Uzdot jautājumu Pieteikties konsultācijai

Pieteikties konsultācijai

Mēs ar Jums sazināsimies, lai atgādinātu par pieraksta laiku!
Pieteikties konsultācijai
Atcelšanas politika

Uzdot jautājumu

Vārds *
E-pasts *
Uzdot jautājumu *

Paldies par Jūsu jautājumu!

Speciālists sazināsies ar Jums tuvākajā laikā