Seksuāli transmisīvās slimības (STS)

Seksuāli transmisīvās slimības ir infekcijas slimības, kuras iegūst orāla, anāla vai ģenitāla dzimumkontakta laikā ar inficētu partneri, neievērojot profilaktiskus drošības pasākumus. Inficēties ir iespējams arī nesterila sadzīves kontakta ceļā.
Pieteikties vizītei Uzdot jautājumu
Sākums Pacientu izglītošana Enciklopēdija Venēriskās slimības Seksuāli transmisīvās slimības (STS)

Sākotnēji tika uzskatīts, ka seksuāli transmisīvas slimības izplatās tikai dzimumkontakta ceļā. Pateicoties zinātnes attīstībai un diagnostikas iespējām 1980. gados, tika identificēti jauni infekciju tipi, kā arī faktori, kas nosaka šo infekciju nodošanu ar asinīm, transplantātiem (audu pārvietošanu) un sadzīviski.

Kopš 1999. gada PVO rekomendē aizvietot terminu “STS” ar “STI” jeb “seksuāli transmisīvās infekcijas”.

Venēriskās slimības kā termins seksuālu attiecību ceļā izplatītajām slimībām tika galvenokārt lietots 20.gs. sākumā un vidusdaļā.

Divos no trim gadījumiem seksuāli transmisīvās slimības tiek reģistrētas līdz 25 gadus veciem pusaudžiem un jauniešiem. Katrs ceturtais seksuāli aktīvais pusaudzis līdz 21 gada vecumam iegūst seksuāli transmisīvo slimību. Pastāv vairāk nekā 20 dažādu tipu infekcijas, un tās parasti skar urīnceļu un dzimumceļu gļotādu.

LR “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums” nosaka, ka ar seksuāli transmisīvu slimību inficētas personas pienākums ir informēt savu dzimumpartneri par inficēšanās risku. 

Visizplatītākie seksuāli transmisīvo slimību tipi

Dzimumorgānu infekcijas

Kā plašāks seksuāli transmisīvo slimību jēdziens, reproduktīvā trakta infekcijas ietver 3 galvenās infekciju grupas:

  • Jatrogēna infekcija – tiek iegūta nesterilas medicīniskas prakses ceļā (piem. inficētu instrumentu atkārtota lietošana),
  • Endogēnas sieviešu ģenitālā trakta infekcijas – izplatās no “iekšienes” (piem. bakteriālā vaginoze),
  • Dzimumkontakta ceļā (seksuāli transmisīvās infekcijas).

Seksuāli transmisīvo slimību apakšgrupas

STS klasifikācija iedalās pēc to etioloģiskā aģenta jeb infekciju izraisītāja:

  • Vīrusu,
  • Bakteriālās,
  • Protozoju jeb vienšūņu (piem. trihomonas),
  • Sēnīšu,
  • Parazītu.

Kā notiek inficēšanās ar seksuāli transmisīvajām slimībām?

Inficēšanās ar seksuāli transmisīvām slimībām var notikt dažādos veidos:

  • Nesterils sadzīves kontakts – lietojot kopīgus infekcijas uztvērējus-izplatītājus (piem. lubrikantus, vibratorus, pātagas, u.tml.), nesterilizējot tos starp dažādiem partneriem vai lietošanas reizēm;
  • Jatrogēnais kontakts – atkārtoti lietojot inficētus/nesterilus instrumentus (piem. pie manikīra meistara, zobārsta, u.tml.);
  • Asins pārliešanas ceļā (hemotransfūzija);
  • Asins saskaršanās ceļā (t.sk. vertikālais kontakts – māte nodod bērnam);
  • Seksuāls kontakts – t.sk. anālais un orālais dzimumkontakts. Inficēšanās orālā seksa laikā ir iespējama, jo bioloģiskajos šķidrumos uz zobiem, mandelēm ir atrodami infekcijas izraisītāji. Arī tuva kontakta laikā (piem. dziļais petings) ir iespējams pārnest infekciju (vīruss nokļūst makstī no rokām). 

Vai ir iespējams iegūt seksuāli transmisīvās slimības skūpstoties?

Jā. Neliels daudzums asiņu tiek nodots arī dziļa skūpsta laikā.

Seksuāli transmisīvo slimību pazīmes un simptomi

Biežāk novērotie seksuāli transmisīvo slimību simptomi:

  • Pietūkums vai apsārtums dzimumorgānu rajonā,
  • Izsitumi uz lūpām, sejas vai dzimumorgānu rajonā,
  • Dzimumorgānu smaka,
  • Nieze,
  • Sāpes vai dedzināšana,
  • Izdalījumi no dzimumorgāniem,
  • Sāpīgi vai palielināti limfmezgli.

Pirmie simptomi var parādīties 2-7 dienu laikā. Var būt skarti ne tikai dzimumorgāni, bet arī citas kontakta vietas – taisnā zarna, mute. Jāņem vērā, ka inficētajam indivīdam var nebūt seksuāli transmisīvu slimību pazīmju, un persona var nezināt par infekcijas esību. Arī vienreizējs dzimumkontakts izplata seksuāli transmisīvas infekcijas. 

Seksuāli transmisīvo slimību sekas

  • Priekšlaicīga jaundzimušā nāve – noteiktu seksuāli transmisīvo infekciju gadījumā jaundzimušo mirstība ir ļoti augsta (līdz pat 20 reizēm lielāka);
  • Jaundzimušā infekcija ar seksuāli transmisīvo slimību;
  • Embrija bojā eja;
  • Ārpus dzemdes grūtniecība;
  • Neauglība (sievietēm un vīriešiem);
  • Anoģenitālais vēzis (izsauc CPV vīruss un ilgstošs iekaisums anoģenitālajā traktā);
  • Priekšlaicīga nāve. 

Seksuāli transmisīvo slimību ierosināta neauglība

STI var izraisīt neauglību gan vīriešiem, gan sievietēm. Infekcijas rezultātā tiek bojāti hormonaktīvie orgāni (priekšdziedzeris vīriešiem, olnīcas sievietēm), olšūnu vai spermatozoīdu pārvietošanās ceļi.

Infekcijas skartie dzimumorgāni zaudē funkcionalitāti – radīt bērnus un spēju piedalīties dzimumaktā. 

Kā ārstēt seksuāli transmisīvās slimības?

Lai veiksmīgi izārstētu STS, ir nepieciešams noteikt precīzu seksuāli transmisīvās slimības diagnozi, slimības cēloni, procesa ilgumu un orgānu bojājumus. Šie jautājumi ir venerologa kompetencē.

Seksuāli transmisīvo slimību pārbaude jāveic:

  • Pēc neaizsargāta kontakta ar inficētu partneri,
  • Pēc jauna, neaizsargāta kontakta (saslimšana ir iespējama),
  • Plānojot grūtniecību. 

Izvairīšanās no seksuāli transmisīvajām slimībām

Lietojot prezervatīvus tiek samazināts risks inficēties ar seksuāli transmisīvajām slimībām, kas atrodas sēklā, vagīnā vai asinīs, kā arī citos ķermeņa fluīdos. Svarīgi ņemt vērā, ka prezervatīvi nesniedz pilnīgu aizsardzību, jo nenosedz visu ķermeni, pakļaujot personu riskam inficēties ar STI tipiem, kas izplatās citos tuva, fiziska kontakta veidos (piem. kašķis, kaunuma utis, herpes, kontagiozais molusks, kondilomas, sifiliss).

Vienīgās metodes, kas pasargā no seksuāli transmisīvajām slimībām ir atturēšanās no seksa (orālā, anālā vai ģenitālā) vai monogāmas seksuālas attiecības ar vienu, neinficētu partneri visas dzīves garumā.  

Svarīgi atcerēties!

  • Narkotiku un alkohola lietošana apgrūtina spriešanas spējas, neveicinot izsargāšanos.
  • Pretapaugļošanās līdzekļi palīdz izsargāties no grūtniecības, taču nepasargā no seksuāli transmisīvām slimībām.
  • Vienā reizē ir iespējams inficēties ar vairākiem seksuāli transmisīvo slimību veidiem.
  • Ja nav bijis zināms inficētais partneris, vēlams veikt izmeklējumus uz AIDS un sifilisu. 

Seksuāli transmisīvo slimību ārstēšanas process

Vizīte

Vispārēja fiziskā funkcionālā stāvokļa apsekošana, analīžu veikšana

Ārstēšanas kurss

Tiek izveidots personalizēts ārstēšanas kurss

Pēc terapijas fāze

Tiek veikti kontroles izmeklējumi (2-3 nedēļas pēc terapijas)

STS ārstēšanas cenas

Kvalifikācijas līmenis Pirmā vizīte Atkārtota vizīte
Ārsts 30 € 27 €
Augsti kvalificēts ārsts 50 € 45 €

Klīnikas venerologi

Ārsti

Veneroloģe Rezidente Gunita Buiksa

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Augsti kvalificēti ārsti

Veneroloģe Dace Buile

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Veneroloģe Gerda Bērziņa

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Veneroloģe Ilona Zablocka

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Veneroloģe Ingrīda Rītiņa

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Veneroloģe Alise Huskivadze

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Veneroloģe Zanda Bogdanova

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Venerologs Sergejs Vojevodins

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Pieteikties vizītei

Mēs ar Jums sazināsimies, lai atgādinātu par pieraksta laiku!
Pieteikties vizītei

Uzdot jautājumu

Vārds *
E-pasts *
Uzdot jautājumu *

Paldies par Jūsu jautājumu!

Speciālists sazināsies ar Jums tuvākajā laikā